Ziemassvētki Nīderlandē netiek svinēti tik plaši kā Sinterklās (Sinterklaas), kas ir senāka tradīcija.
Ziemassvētku eglīte nīderlandiešu mājās ienāk pēc 5. decembra. Pēc Sinterklās tiek arī izsūtīti Ziemassvētku apsveikumi. Līdz Saulgriežiem daudzviet tiek rīkoti Ziemassvētku tirdziņi un Ziemassvētku vecīšu labdarības skrējieni (Santa run).
Ziemassvētku vakarā (24. decembrī) daudzi holandieši apmeklē dievkalpojumu (Kerstmis) vai vakaru pavada ģimenes vai draugu pulkā mājās vai restorānos.
Pirmajos Ziemassvētkos (25. decembrī) brokastīs tiek pasniegts “kerststol’. Pēcpusdienā tiek apciemoti vecāki. Gardēži, kas nebaidās piedūmot savas mājas, ceļ galdā elektrisku plītiņu (gourmetstel), uz kuras katrs viesis mazās panniņās var sev pagatavot mielastu (gourmetten). Šajā dienā tiek atvērtas dāvanas, ja Ziemassvētku vecītis tādas ir atnesis. Ziemassvētku cienastam čaklas saimnieces pašas cep vai nopērk “kerstkransjes” – smilšu mīklas cepumus, kas rotāti ar mandeļu skaidiņām un dažkārt arī glazūru.
Pirmajos Ziemassvētkos plkst. 13.00 karalis Vilems-Aleksandrs saka uzrunu. Atšķirībā no karalienes Beatrikses, Vilems-Aleksands uzrunu saka savās mājās Wassenaar. Uzrunu tradicionāli pārraida ne tikai NPO 1 TV un radio, bet arī privātās televīzijas. Karaliene Beatrikse bija pirmā valsts vadītāja, kas Ziemassvētku uzrunai izmantoja televīziju. Līdz 2000. gadam tās bija dzirdamas tikai radio.
Vecgada vakarā un jaunā gada pirmajā dienā holandieši ēd “oliebollen” (ar vai bez rozīnēm, īpašas šķirnes žāvētam vīnogām “krenten”, āboliem), “appelflappen”, “appelbeignets”.
Par tradīciju kļuvusi “oudejaarsconference” – kabarē izrāde, kurā labākie komiķi atskatās uz aizejošā gada notikumiem. Pirmā “Vecgada pārskata” autors ir Vims Kans (Wim Kan), kuram 1954. gadā īsi pirms gadumijas tika dota stunda radio ētera. Par pirmo “oudejaarsconference” Nīderlandes televīzijā uzskatāma 1969. gadā Seta Gaikemas (Seth Gaaikema) izrāde “Heer, ik kom hier om te twijfelen”. Vēlāk vairākas reģionālās un privātās televīzijas sāka veidot savas izrādes. Izrādes veidotājs tiek nosaukts 1. janvārī. 2016. gadā VARA izrādi veidos Klaudia de Breija (Claudia de Breij), RTL – Havjers Guzmans (Javier Guzman).
Neiztrūkstoša Jaunā gada sagaidīšanas sastāvdaļa ir salūts. Pēdējo gadu laikā ir stājušies spēkā dažādi noteikumi, lai ierobežotu trokšņus un samazinātu atkritumus uz ielām. Tā, piemēram, pirotehniku atļauts pārdot tikai nedēļu pirms Jaunā gada, to izmanot drīkst tikai noteiktā laika posmā, kā arī vairākās pilsētās dzīvojamos rajonos aizliegts rīkot uguņošanu, norādot īpašu vietu, kur tas atļauts, vai arī pašvaldība rīko salūtu.
1. janvārī vairākās vietās Nīderlandē iespējams peldēties jūrā. Viens no lielākajiem pasākumiem (nieuwjaarsduik) tiek rīkots Scheveningen. Tuvāko var atrast tīmekļvietnē nieuwjaarsduik.info.
Pēc Zvaigžņu dienas (6. janvāra) vairākās vietās notiek eglīšu dedzināšana (kerstboomverbranding) – Ziemassvētku eglītes tiek savāktas vienuviet un sadedzinātas. To var darīt tikai vietās, kur tas ir atļauts, tāpēc meklējiet informāciju savas pašvaldības tīmekļvietnē vai avīzē. Šī tradīcija ir sākusies jau pirms kristietības, kad tika kurināti ugunskuri, lai sveiktu Jauno gadu un gaismas atnākšanu.