Viena no slavenākajām ziedu parādēm, kas ik gadu pulcē ap miljonu skatītāju no visas pasaules, ir sīpolpuķu skulptūru parāde (Bloemencorso Bollenstreek), tomēr tā nav vienīgā. Nīderlandē tiek rīkotas ap 20 ziedu, augļu un dārzeņu figūru parādes. Katrai ir savs šarms un stāsts, un vairākas no tām ir iekļautas UNESCO nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.
Tradīcijas pirmsākumi meklējami 1886. un 1887.g., kad studenti Amsterdamas Vondelparkā sarīkoja parādi pēc Nicas “Bataille de fleurs” parauga. Desmitgadi vēlāk, 1897. g., Winterswijk tika rīkots pasākums, kurā viens no elementiem bija ziedu parāde. 1898. g. 5. septembrī Lichtenvoorde tika ar krāšņu parādi atzīmēta karalienes Vilhelminas kāpšana tronī, taču līdz 1916. gadam ziedu parādes šajā pilsētā nenotika regulāri. 1929. g. tika izveidota atsevišķa organizācija parādes rīkošanai, tāpēc Lichtenvoorde organizētā parāde bieži tiek minēta kā vecākā no mūsdienās rīkotajām. Gadiem ritot, ziedu parādes sāka rīkot arvien vairākas pilsētas, tomēr dažādu apsvērumu dēļ ne visas ir saglabājušās līdz mūsdienām. Otrā pasaules kara laikā parāžu rīkošana bija aizliegta.
Krāšņās parādes rīko bezpeļnas organizācijas, kurās iesaistās tūkstošiem brīvprātīgo skulptūru veidošanā un ziedu spraušanā, ziedojumu vākšanā un sponsoru piesaistīšanā, muzikālā pavadījuma nodrošināšanā, skaņdarbu un scenāriju rakstīšanā, tērpu šūšanā, pasākumu popularizēšanā un citos organizatoriskos darbos. Būtisks naudas līdzekļu avots ir ziedojumi, kurus vāc gan parādes laikā no skatītājiem, gan arī skauti, tirgojot vafeles un mēģinot piesaistīt resursus citos veidos. Izejmateriālus vairākas organizācijas audzē pašas un sadarbojas ar parāžu rīkotājiem citās pilsētās, kā arī pārdod citām organizācijām. Skulptūru veidošana ir sacensība, kuras dalībnieki ne tikai piedalās, bet cenšas uzvarēt. Lai skulptūru veidošanas tradīcijai būtu turpinātāji un ikviens varētu piedalīties, vairāku parāžu rīkotāji organizē mozaīku izstādes, bērnu un jauniešu dekorētu braucamrīku parādes, kā arī entuziastu veidoto figūru izrādes, kuras nepiedalās konkursā.
1. Peldošā parāde (Varend Corso) no 5. līdz 7. augustam
Trīs dienās parādes dalībnieki veic trešdaļu no aptuveni 50 km garā maršruta. Peldamrīki tiek iedalīti vairākās kategorijās:
- parādes laivas (2 m platumā un 7–15 m garumā) piedalās konkursā un tiek izdekorētas atbilstoši gada tēmai;
- burinieki, kas arī bez dekorācijām ir acij tīkami, tomēr dalībnieki tos parasti izrotā ar ziediem;
- mazās laiviņas (īsākas par 7 m), kas tiek bagātīgi izdekorētas, tomēr pasākuma mākslinieciskais vadītājs uzrauga, lai tās pārāk nelīdzinās viena otrai;
- komercorganizācijas, kas pašas pilnībā apmaksā visus izdevumus savas laivas dekorēšanai;
- bezpeļņas organizācijas.
Pirmā peldošā parāde Westland tika rīkota 1998. gadā, atzīmējot Poeldijk astoņsimtgadi. Mūsdienās Varend Corso klātienē vēro vairāk kā pusmiljons skatītāju.
2. Theatercorso Sint Jansklooster 19. un 20. augustā
Parādes pirmsākumi meklējami pēc Otrā pasaules kara, kad, kā daudzviet Nīderlandē, ap 30. augustu tika rīkoti pilsētas svētki, atzīmējot karalienes Vilhelminas dzimšanas dienu. Neatņemama svētku sastāvdaļa bija alegorisks uzvedums, kuru no 1968. g. papildināja ziedu skulptūras. Mūsdienās parādes dalībnieku teatrālās izrādes atdzīvina no ziediem veidotās figūras, kam dažkārt īpaši tiek rakstīti scenāriji, horeogrāfija un mūzika.
3. Corso Vollenhove 27. augustā
Nedēļā pirms augusta pēdējās sestdienas Vollehove notiek pilsētas svētki, kuru kulminācija ir ziedu skulptūru parāde. Svētku nedēļai tiek izvēlēta dāliju karaliene un dāliju princese, kam ir repezentatīva funkcija. Parādē dažādu teiku, mītu, nostāstu attēlošanai tiek izmantotas ziedu figūras, teatrāli uzvedumi, gaismas, kustība, skaņas.
1905. gada martā pilsētas iedzīvotāji dibināja biedrību, kuras viens no mērķiem bija mazināt degvīna patēriņu un kautiņus oktobra gadatirgus laikā, tāpēc tika nolemts organizēt pilsētas svētkus augusta beigās par godu karalienes Vilhelminas dzimšanas dienai. Viena no svētku sastāvdaļām bija teatrāli uzvedumi, ko mūsdienās papildina arī ziedu skulptūras.
4. Bloemencorso Eelde 3. un 4. septembrī
1956. g. tika nolemts, ka pilsētā jārīko ziedu skulptūru parāde. Sacensība padarīja gatavošanos parādei daudz aizraujošāku.
5. Corso Zundert 4. un 5. septembrī
Zundert notiek pasaulē lielākā dāliju ziedu skulptūru parāde. Tā tiek rīkota kopš 1936. g., kad augusta beigās tika atzīmēta karalienes Vilhelminas dzimšanas diena. Toreiz gan lielākā daļa parādes dalībnieku pārsvarā pārvietojās ar izrotātiem divriteņiem un skrejriteņiem. Pēckara gados arvien lielāka uzmanība tika pievērsta skulptūru mākslinieciskajam noformējumam. Parādes rīkotāji sadarbojās ar Sint Joost Mākslas akadēmiju Bredā, kur figūru veidotaji varēja papildināt savas zināšanas.
6. Bloemencorso Lichtenvoorde 11. septembrī
Viena no vecākajām un iespaidīgākajām ziedu skulptūru parādēm Nīderlandē.
7. Corso Valkenswaard 11. septembrī
Pirmā parāde Valkenswaard notika 1944.g., atzimējot pilsētas atbrīvošanu.
8. Fruitcorso Tiel 17. septembrī
Tiel svētku nedēļā, kas ilgst no 8. līdz 19. septembrim, viens no galvenajiem notikumiem ir augļu un dārzeņu skulptūru parāde sestdienā. Pirmā tika rīkota 1961. g. 23. septembrī. Kopš tā laika skulptūru apmērs un tehniskā sarežģītība ir krietni augusi, kā arī svētku nedēļa ir papildināta ar dažādiem pasākumiem lieliem un maziem.
9. Bloemencorso Bollenstreek 19.-22. apr. 2017.
Sīpolpuķu skulptūru parāde, kas pulcē ap 1 miljonu skatītāju no visas pasaules.
10. Pārējās ziedu skulptūru parādes:
6. augustā Bloemencorso van Welsum (Olst-Wijhe)
13. augustā Rijnsburgs Bloemencorso
20. augustā Bloemencorso van Leersum
25. augustā Bloemencorso van Rekken
26. augustā Bloemencorso van Winterswijk
28. augustā Bloemencorso Ebbs
4. septembrī Bloemencorso van Beltrum
10. septembrī Corso Frederiksoord
10. septembrī Bloemencorso van Elim
17. septembrī Bloemencorso van Lippenhuizen
17. septembrī Bloemencorso van Voorthuizen
24. septembrī Bloemencorso van Roelofarendsveen
25. septembrī Bloemencorso van Winkel